Latvijas Geštalta Terapijas Asociācija
Skolas 21-201A , Rīga, Latvija, LV-1010
Tālr.: (+371) 6765011
Mob.: (+371) 29274545
E-mail: gestalt.lgta@gmail.com

Vienotais reģ.
Nr. 40008067932
Banka: A/s “SWEDBANK”
Konts: LV72HABA0551002735576



Web-lapas administrātors
Ilona Belokoņa
Mob.: (+371) 29231965
E-mail: ilona.belokon@gmail.com

Forumi un kopsapulces

3. Latvijas Geštaltterapijas Forums

2009. gada 19. decembrī, Rīgā viesnīcā „Alberts” vecā gada izskaņā norisinājās kārtējais geštalta forums, šī foruma iniciators tāpat kā visus iepriekšējos gadus ir Latvijas geštaltterapijas asociācija (LGTA). Forums bija veltīts „Geštaltterapija sabiedrībai”.

Šoreiz foruma mērķis bija izveidot diskusiju patīkamā atmosfērā, kurā tika izskatīti tādi jautājumi kā sociālais atbalsts sabiedrībai un tika risināti jautājumi kā geštalts var palīdzēt cilvēkiem ar dažādiem sociālajiem statusiem. Bez interesantām diskusijām neformālā gaisotnē bija sagatavotas dažādas lekciju tēmas, kurās ar saviem jaunajiem atklājumiem un idejām dalījās šo sfēru profesionāļi.

Forumu apmeklēja ne tikai geštaltterapeiti un Rīgas Geštalta Institūta (RGI) studenti, bet arī daudzu citu draudzīgu psihoterapijas virzienu speciālisti, ārsti, psihologi un žurnālisti.

Forums tika atklāts ar LGTA prezidentes, pieredzējušas geštaltterapeites un RGI pasniedzējas Daigas Auziņas uzrunu, kurā viņa visus klātesošos apsveica ar gaidāmajiem svētkiem un priecājās par jaunu biedru uzņemšanu asociācijā, kā arī izteica pateicību foruma apmeklētājiem par atbalstu šāda tipa projektos Latvijā sabiedrībai tik grūtā laikā. 

Daigas iesākto runu atbalstīja un turpināja RGI vadītājs, LGTA valdes loceklis, psiholoģijas doktors Artūrs Dombrovskis. Viņš runāja par to cik svarīgi ir attīstīt geštatltterapiju Latvijā un pauda idejas jaunu ceļu izveidei lai integrētu geštaltu sabiedrībā īstenojot sociālos projektus garīgās veselības uzlabošanai. 

Katrs lektors savu tēmu bija veltījis jautājumiem, kas ir aktuālas sabiedrībā: pāru attiecības, bērna nākšana pasaulē, mīlestības komunikācija, narcisisms, atkarības dzimšana, vēsturiski nepabeigtie geštalti. Runājot par šiem jautājumiem, kas ir risināmi psihoterapijas ceļā guva lielu rezonansi foruma dalībnieku vidū. Galvenais, ka savstarpēji apspriežot šīs tēmas bez uzmanības nepalika šī foruma uzdevums – kādā veidā palīdzot risināt šīs problēmas tās var pārcelt sociālajā līmenī. Tādēļ forumā tika izveidots speciāls formāts „Foruma ideja”, kurā foruma dalībnieki, LGTA biedri, studenti un citi interesenti savstarpēji apspriežoties mazās grupās varēja diskutēt, apmainīties pieredzē un piedāvāt savus risinājumus veicinot geštaltterapijas sociālo aktivitāti Latvijas sabiedrībai.               

Pirmo lekciju vadīja jaunie sertificētie geštaltterapeiti Olga un Pāvels Domaševi, viņi strādā ar pāriem, kas gaida bērnu. Viņu izvēlētā tēma bija īpaši interesanta, jo viņi nestāstīja tikai teoriju, bet dalījās ar savu personīgo pieredzi un zināšanām, ko izmanto ikdienā vadot grupas, kas domātas topošajām māmiņām un tētiem. Olga un Pāvels daudz stāstīja par ģimeņu dzīvi un viņu uztraukumiem, raizēm perentālajā periodā un uzsvēra, ka šis periods neapšaubāmi ir svarīgs bērna attīstībai un ģimenes savstarpējām attiecībām. Ģimenes psiholoģiskā veselība tika apskatīta no bērna ieņemšanas brīža, visu grūtniecības periodu līdz pat dzimšanai. Olga un Pāvels daudz uzmanības veltīja jaunās ģimenes atbalstam, komfortablas vides radīšanai mammām, tētiem un mazulim, uztverot notiekošos procesus kā dabiskus un pašu par sevi saprotamus. 

Pieredzējušais ģimenes psihoterapeits Gatis Bušs savā kreatīvajā lekcijā par mīlestības komunikāciju auditorijas uzmanību vērsa detaļām, kas ietekmē divu mīlošu cilvēku savstarpējās attiecības. Gatis uz lielā ekrāna rādīja uzņemtu dokumentālo filmu, kurā bija uzfilmēts ģimenes pāris pie brokastu galda. Viņš pievērsa auditorijas uzmanību tur notiekošajiem unikālajiem procesiem, kas noris starp laulātajiem pāriem, mīmiku, žestiem, kontakta nodibināšana un to noturēšana. Gatis stāstīja par pareizu komunikāciju ģimenē, aicināja ieklausīties vienam otrā tā radot veselīgu mīlestības pilnas pilnvērtīgas partnerattiecības un saudzīgu attieksmi pret kontaktu.       

Daudzi cilvēki kautrējas sevī atdzīt dažādas narcistiskas īpašības. Par šo tēmu runāja RGI absolvente sertificēta geštaltterapeite Inese Vīgante. Viņa aplūkoja šo problēmu no geštaltterapijas viedokļa, pastāstot leģendu kā vispār ir radies narcisisms un kādas zinātnes to pēta, sekoja piedāvājums pārbaudīt cik lielā mērā mums pašiem piemīt narcistiskās raksturīpašības. Inese savā lekcijā atsaucās uz pazīstamiem geštaltterapeitiem, kas ir izstrādājuši savas metodes darbam ar narcisismu.     

Foruma viešņa un geštaltterapijas draugs ārste narkoloģe Tatjana Justa nolasīja interesantu lekciju par tēmu kā rodas atkarība. Dziļu interesi foruma dalībniekos izraisīja smēķēšanas atkarība. Tatjanai ir ne tikai liela pieredze kā ārstam narkologam darbā ar klientu/pacientu, bet arī vienreizēja pieredze strādājot „Karstajā līnijā”, kur katru dienu pēc palīdzības griežas liels skaits cilvēki, kuri cieš no smēķēšanas atkarības. Savā ziņojumā Tatjana apskatīja atkarības līmeņus un metodes darbā ar šiem cilvēkiem, kā arī apvienoja fizioloģiskos un psiholoģiskos aspektus, kas izraisa atkarību no smēķēšanas. Šīs atkarības daba ir tuva daudziem cilvēkiem mūsu sabiedrībā un nav pārāk aizliegta, tomēr, šī tēma deva iespēju dziļāk ielūkoties šīs problēmas būtībā un novērtēt to savādāk nekā kā tikai „Muļķīgu pieradumu”.
Globālu problēmu kā vēsturiski nepabeigtus gešatltus un to nozīmi cilvēces attīstība izvirzīja psihiatrs, pieredzējušais gešatltterapeits, RGI pasniedzējs Nikolajs Šķerbakovs. Viņa lekcija bija bagāta ar vēsturiskajiem faktiem, šie fakti ietekmē nākamo paaudzi, neatkarīgi no tā vai šī paaudze ir tiešs šo pasākumu dalībnieks. Nikolajs lielu uzmanību pievērsa laikā „iesaldētiem” notikumiem, par tiem impulsiem, kuriem tā arī nebija iespējas attīstīties un dabīgā ceļā atgriezties fonā. Šos impulsus ir iespējams attīstīt un atstrādāt terapijā. Šī lekcija ir liela vērtība tieši mūsu Latvijas sabiedrībai, kas joprojām dzīvo šķelti vairākās paaudzēs.      

Tiešu integrāciju visiem procesu dalībniekiem bija diskusija mazās grupās. Diskusijas tēma: „LGTA sociālās aktivitātes”. Darbs mazās grupās izvērsās par ļoti emocionāli piesātinātu, radošu brīdi, kad visi foruma dalībnieki asociācijas biedri, studenti, kā arī viesi varēja izmantot iespēju lai dalītos savās idejās novērtētu geštalta pieeju un kādu labumu tas var sabiedrībai dot.

Paši spilgtākie priekšlikumi:

1. Izveidot pieejamus, saprotamus materiālus lai popularizētu un skaidrotu psihoterapijas nozīmi, labumu tai skaitā geštaltterapiju;

2. Psihoterapeitisku atbalstu un speciālistu apmācību darbam ar cilvēkiem (pedagogiem, policistiem, sociālajiem darbiniekiem, politiķiem, valsts ierēdņiem). Kas attiecas uz pēdējiem tas būtu īpaši svarīgi, jo tieši viņiem ir uzticēta atbildība, kas izraisa stresu profesionālajā darbībā;

3.  Radīt iespēju saņemt psihoterapeitisku konsultāciju cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, ja viņi ir nonākuši sarežģītā dzīves situācijā. Šie cilvēki visbiežāk vēlas saņemt šādu atbalstu. Ņemot vērā, ka psihoterapija ir samērā dārgs privāts pakalpojums, katrs terapeits nelielu daļu sava profesionālā laika var veltīt šādā situācijā nonākušajiem, sniedzot savus pakalpojumus par viņiem pieejamām cenām;

4. Ieviest un popularizēt programmas par psiholoģiskās attīstības kompetenci mūsu valsts iedzīvotājiem;

5. Konsolidēt dažādus psihoterapijas novirzienus pārvarēt sadrumstalotību starp dažādām profesionālajām apvienībām.

LGTA vadība un foruma organizatori ir ļoti pateicīgi visiem dalībniekiem, kā arī lektoriem par aktīvu piedalīšanos 3. geštalta forumā. Mēs ceram, ka šis interesantais gaišais notikums 2010.gada priekšvakarā kļuva par spožu, noderīgu un iedrošinošu avotu. Mēs ticam, ka mūsu asociācijas darbs ir virzīts uz geštaltterapijas attīstību Latvijā un sadarbojoties ar citiem psihoterapijas virzieniem lai veidotu citus kopējus sociālus projektus turpināsies arī nākotnē. Mēs arī turpmāk centīsimies iepriecināt mūsu biedrus, draugus ar jaunām un nu jau par vērtībām kļuvušām tradīcijām.