Latvijas Geštalta Terapijas Asociācija
Skolas 21-201A , Rīga, Latvija, LV-1010
Tālr.: (+371) 6765011
Mob.: (+371) 29274545
E-mail: gestalt.lgta@gmail.com

Vienotais reģ.
Nr. 40008067932
Banka: A/s “SWEDBANK”
Konts: LV72HABA0551002735576



Web-lapas administrātors
Ilona Belokoņa
Mob.: (+371) 29231965
E-mail: ilona.belokon@gmail.com

LGTA Ētikas kodeks


1. PAMATPRINCIPI.

1.1. Sis Etikas kodekss regule gestaltterapeita darbibas etiskas normas un standartus, ka ari gestaltterapeita un klienta attiecibas.

1.2. Gestaltterapeits pirmam kartam rupejas par savstarpejo attiecibu kvalitati starp gestaltterapeitu un klientu, vienmer respekte klienta intereses un vina individualitati.

1.3. Gestaltterapeits atbalsta klientu ta individualaja attistiba, ka ari sekme vina atbildibu visa klienta izveles spektra un atbildigu lemumu pienemsana.

1.4.  Gestaltterapeitam jaapzinas gestaltterapeita un klienta savstarpejo attiecibu nozimibu un so attiecibu ietekmi uz gestaltterapijas efektivitati.

1.5. Gestaltterapeitam butu jaapzinas, ka gestaltterapija var ietekmet citas klienta attiecibas arpus terapijas, kas var provocet dazadas konfliktsituacijas. Gestaltterapeitam jainforme klients par potencialo risku.

1.6. Gestaltterapeitam butu jaatpazist dualo savstarpejo attiecibu situacijas, kas pastav ar darba devejiem, tuviem draugiem, radiem, partneriem, kuri varetu ietekmet vina profesionalo lemumu, un janem vera so faktu sava darba.

1.7. Gestaltterapeits nedrikst diskriminet klientu pamatojoties uz vina / vinas socialo izcelsmi, sociali ekonomisko stavokli, vecumu, dzimumu, tautibu, rasi, religisko vai idejisko parliecibu un pamatojoties uz jebkuru citu individualo iezimi.

1.8. Gestaltterapeits ir pilniba atbildigs par savu profesionalo darbibu un organize savu darbu, supervizijas un pastavigu apmacibu saskana ar LGTA Etikas kodeksu un speka esosajiem valsts tiesibu aktiem.

1.9. Gestaltterapeits informe klientu par Etikas kodeksu un sudzibu izskatisanas kartibu organizacija, ka ari iepazistina klientu ar Etikas kodeksu un sudzibu izskatisanas kartibu.


2. KONFIDENCIALITATE.

2.1. Gestaltterapeits garante klientam pilnigu personiska un sociala rakstura informacijas konfidencialitati (iznemot gadijumus, kuri ir paredzeti punkta 2.3.), par ko informe klientu sledzot psihoterapijas kontraktu.

2.2. Informaciju zinatniskiem nolukiem vai publikacijam gestaltterapeits sagatavo un pasniedz veida, kas garante klienta pilnigu anonimitati, pirms tam informejot klientu ar rakstisku vienosanos un sanemot no klienta apstiprinosu parakstu.

2.3. Gadijumos, kad gestaltterapeits uzskata, ka sanemta informacija liecina par personai vai sabiedribai nenoversami draudosam briesmam, vinam nekavejoties jakonsultejas ar LGTA padomi un janodod si informacija kompetentam institucijam (piem. medikiem, policija, socialajam iestadem), klients tiek informets par sadu iespeju uzsakot psihoterapeitiskas attiecibas.

2.4. Gestaltterapeitam nav tiesibu izmantot gestaltterapijas laika ieguto informaciju jebkadiem citiem merkiem, iznemot zinatniskiem vai izpetes nolukiem, ka noradits punkta 2.2.

3. PSIHOTERAPIJAS KONTRAKTS.

3.1. Pirms kontrakta sastadisanas, klientam vai kandidatam nepieciesams paskaidrot, kadas ir galvenas gestaltterapijas iezimes un kadi var but pozitivie un negativie sis psihoterapijas efekti. Ja klients vai kandidats piekrit piedavatajiem noteikumiem, var sastadit mutisku vai rakstisku kontraktu. Ja gestaltterapeits doma, ka klientam si metode nav piemerota vai pats klients atsakas no tas, japiedava cita psihoterapijas metode vai cita profesionala palidziba.

3.2. Gestaltterapijas kontrakts nosaka gestaltterapijas robezas, konfidencialitates pakapi, iespejamo sesiju skaitu un biezumu, iespejamos ilgakus partraukumus starp sesijam, kontaktus starp sesijam, gestaltterapijas pabeigsanas noteikumus, savstarpeju finansialu atbildibu, iespejamo mediciniskas palidzibas nepieciesamibu, psihiatra konsultacijas iespeju, sudzibu iesniegsanas kartibu.


4. VISPAREJIE ETISKIE PRINCIPI.

4.1. Gestaltterapeits ir pilniba atbildigs par savu profesionalu ricibu, it ipasi nemot vera klienta un gestaltterapeita mijiedarbibas psihoterapeitisko raksturu, lielo uzticesanos un daleju savstarpejo atkaribu.

4.2. Gestaltterapeits nedrikst ekspluatet un launpratigi izmantot klienta uzticesanos, apmierinat personigas vajadzibas (emocionalas, seksualas, socialas un ekonomiskas) uz klienta rekina, but pavirss savos profesionalajos pienakumos pret klientu.

4.3. Gestaltterapeitam jazina par iespejamajiem personigajiem un profesionalajiem ierobezojumiem un traucejumiem darba, un ieverojot tos, jakonsultejas ar kolegiem vai supervizoru un/vai janosuta klients pie cita psihoterapeita.

4.4. Komentet vai apspriest kolegu darbu klientu klatbutne nav etiski.

4.5. Gestaltterapeits nedrikst stradat alkohola vai narkotisko vielu intoksikacijas stavokli vai ari, ja vina somatiskas vai psihiskas veselibas stavoklis nelauj stradat pilnvertigi.

4.6. Pacientu intereses un cienot savus kolegus, ir jarespekte psihoterapeitiskas attiecibas, kuras ir klientam ar citu psihoterapeitu.

4.7. Gestaltterapeits atbildigi turpina personigo un profesionalo attistibu ar regularam supervizijam un individualo terapiju, ka ari veicot petijumus, apmeklejot profesionalas konferences, seminarus un publicejot savus rakstus.

4.8. Jebkura mineto principu neieverosana ir drauds klienta garigajai veselibai, profesionalas korporacijas imidzam un statusam, izmantoto gestaltterapijas metozu efektivitatei un tiek uzskatita par rupju kludu psihoterapeitisko metozu pielietosana.


5. REKLAMA.

5.1. Gestaltterapeitam, reklamejot savus piedavatos pakalpojumus, jaraksturo tos ta, ka vinam atlauj profesionala sagatavotiba, kvalifikacija un profesija.

5.2. Aizliegts reklama izmantot nepatiesu informaciju, minet konkretu cilveku psihoterapeitisko pieredzi, izmantot atsauksmju metodi, salidzinat sevi ar kolegiem un /vai citiem psihoterapijas novirzieniem.


6. DROSIBA.

6.1. Gestaltterapeitam ir jarupejas par drosu vidi un vietu gestaltterapijai.

6.2. Gestaltterapeitam uzstajigi tiek rekomendets apdrosinat vina profesionalo darbibu.


7. SUDZIBAS UN TO IZSKATISANAS KARTIBA.

7.1. Sudzibas par LGTA biedru darba praksi izskata LGTA Etikas komisija, kuru ievel LGTA kopsapulce.

7.2. Sudziba tiek iesniegta LGTA Etikas komisijas priekssedetajam rakstiska forma. Sudziba tiek aprakstita strida jautajuma butiba.

7.3. LGTA biedrs, par kuru sanemta sudziba, tiek informets par sudzibas saturu.

7.4. Etikas komisijas pienakums ir izskatit sudzibu viena menesa laika un pienemt lemumu.

7.5. Latvijas Psihoterapeitu biedriba (LPB) tiek informeta par sanemto sudzibu. Iesaistitas puses un LPB Etikas komisija tiek rakstiski informeta par LGTA Etikas komisijas lemumu. Sudzibu procesa iesaistito pusu identitate un sudzibas iemesls netiek izpausti. Fakti netiek atklati bez ipasas vajadzibas.

7.6. Interesu konflikta gadijuma LGTA Etikas komisija nosuta sudzibu LPB (Latvijas Psihoterapeitu biedribas) Etikas komisijai izskatisanai un lemuma pienemsanai; iesaistitas puses tiek par to informetas.

7.7. Padome par lemumu informe LGTA kopsapulci.

7.8. Katram LGTA biedram ir tiesibas lugt citu LGTA biedru (padomes parstavjus) klut par vina padomnieku sudzibas izskatisanas procesa. Padomniekam ir tiesibas piedalities visas sudzibas izskatisanas reizes. Padomniekam nevajadzetu tikt iesaistitam sudzibas izskatisanas procesa cik biezi vien iespejams.

7.9. LGTA biedram, kuram ir bijusi kriminala sodamiba vai civilas prasibas subjekts ir bijis klients, obligati jainforme par so faktu Etikas komisijas priekssedetajs.

7.10. LGTA biedram ir nekavejoties jainforme LGTA padomes priekssedetajs par apsudzibu un/vai iespejamo tiesas procesu, ja tas ir saistits ar psihoterapijas praksi.

7.11. LGTA biedrs neiesniedz apsudzibu ar savtigu merki un ir atbildigs par sudzibas saturu.

7.12. LGTA veic savu biedru profesionalo aizstavibu, ja profesionalaja darbiba vini sastopas ar uzbrukumiem un draudiem. Profesionalo noslepumu glabasana, gestaltterapeita ciena un neatkariba, pildot si kodeksa nosacijumus, tiek ipasi sargata.

7.13. LGTA biedrs var parsudzet Etikas komisijas spriedumu. Sada parsudziba ir jaiesniedz LGTA padomei viena menesa laika pec sprieduma sanemsanas. LGTA padomei saja gadijuma jasasauc Etikas komisija, kura lems par sprieduma mainu.

Etikas kodekss tiek apstiprinats vai mainits LGTA kopsapulce, atbilstosi statutiem. Tas ir oficials dokuments visiem LGTA biedriem - gan sertificetiem un diplometiem gestaltterapeitiem, gan sertificetiem gestalta praktikiem.